Izlej savu laimi

Ziemassvētku un Jaungada paražas

 

Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saule pamazām atgriežas un gaišais dienas laiks kļūst garāks. Spriežot pēc tautas dziesmām un citiem materiāliem, ziemas saulgrieži tika svinēti trīs četras dienas – un šim svētkiem ir gatavojušies ļoti ilgi — sakopjot sētu, izpušķojot un izrotājot istabas ar rotājumiem salmu puzuriem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dziju utt.

 

Precīzi nav zināms, kad īsti cilvēki sāka atzīmēt ziemas Saulgriežus un svinēt tos kā saules atgriešanās svētkus. Dažos avotos apgalvo, ka Mezopotāmija bija pirmā valsts, kur svinēja Saulgriežus.

Vēsturiski Saulgriežu svinību pamatā ir seno cilvēku bailes, ka zūdošā dienas gaisma var neatgriezties, ja netiks veikti konkrēti rituāli - mūsu tagadējās tradīcijas ar svecēm, eglēm, ķekatām un citām izdarībām ir vairāku tūkstošu gadu senu rituālu atbalsis.

 

Ziemassvētku svinību datumu izvēlējās pāvests Jūlijs IIV gadsimtā, un šis datums sakrita ar pagāniskajiem ziemas saulgriežiem. Nodoms bija aizvietot pagāniskos rituālus ar kristīgajiem. Dažas kristiešu baznīcas svin Ziemassvētkus 7.janvārī.

 

Senos latviešu Ziemassvētkus laika gaitā stipri ietekmējušas citu zemju tradīcijas, kā piemēram, kristīgās baznīcas svinētie Kristus bērniņa piedzimšanas svētki, kas pamazām sajaukušies ar latviešu pagāniskajiem ziemas saulgriežu svētkiem, un tagad mēs vairs nesvinam ziemas saulgriežu astronomiskajā saulgriežu dienā — 22. decembrī — bet gan Ziemassvētkus 24. decembrī.

 

Arī Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās tikai pirms aptuveni 100 gadiem.

Latviešiem ziemas saulgrieži nekad nav bijuši klusi un mierīgi svētki, tajos visi skaļi līksmojušies un priecājušies par jauna saules gada sākšanos un ar troksni un līksmību mēģinot atbaidīt visu ļauno.

 

Tradīcijas

Latvieši Ziemassvētkus parasti svinēja trīs dienas -  no 24. līdz 26.decembrim. Zemniekiem tas bija arī īsts pārticības laiks kad raža jau apcirkņos un visa kā ir gana - tāpēc tautasdziesmās tie tiek saukti arī kā ,,bagātie”.

 

Raksturīgākie seno latviešu Ziemassvētku rituāli bija:

  • Bluķa velšana no mājas uz māju. Liela ozola bluķa abos galos piestiprināja resnas virves aiz kurām vilka bluķi no vienas mājas uz citu. Aiz bluķa vilcējiem nāca ļaužu pulks visādi āzēdamies un ar nodomu skaļi uzvedoties – žvadzinot metāla rīkus, kliedzot un sasaucoties. Tika uzskatīts ka ļaunie gari īpaši rosās ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu un ka ar troksni tos var viegli aizbiedēt lai nākamajā gadā tie šajā vietā vairs nerādītos. Pēdējā mājā bluķi aptina ar salmiem un aizdedzināja – tādējādi simboliski pabeidzot vienu saules gadu un sveicot jauna uzsākšanos.
  • Ķekatas, budēļi, Kaladu jeb masku gājieni - no mājas uz māju devās par dažādiem dzīvniekiem pārģērbušies gan saimnieki, gan kalpi un ar klaigām, dejām un troksni, centās aizbiedēt ļaunos garus. Populārākās maskas bija āzis, kas simbolizēja auglību, vilks un lācis, lai pielabinātos šiem zemniekiem bīstamajiem plēsoņām un nāve lai pielabinātos un izrādītu cieņu saviem senčiem jeb veļiem.
  • Ziemassvētkos arī daudz dziedāts un gājuši rotaļās. Par izteikti Ziemassvētku rotaļām tiek uzskatītas rotaļas, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza — kas simbolizē gaismas cīņu ar tumsu ziemas saulgriežu laikā.
  • Zīlēšana. Ziemassvētku un jaungada laiks ir vispiemērotākais lai mēģinātu ieskatīties nākotnē. Sendienās cilvēki vēroja skalu, vēlāk sveču liesmu un ēnu spēli, cenšoties tajā saskatīt norādes par nākamo gadu. Mūsdienās daudzās ģimenēs kā rituāls jau kopš bērnības ir Laimes liešana. Laimi var liet praktiski no jebkura kūstoša materiāla – sākot no vaska un parafīna līdz alvai, svinam utt.  Pārsvarā laimes liešanai tiek izmantoti alva un svins. Lai izlietu Laimi – jāņem padziļa bļodiņa ar ūdeni. Kādā kausiņā jāizkausē alva un tā ātri jāielej traukā ar ūdeni. Izlieto figūriņu – Laimi liek starp sveces liesmu un sienu un mēģina sveces liesmas mestajā ēnā saskatīt zīmes un simbolus, kas vēsta par notikumiem nākamajā gadā. 

 

Tradicionālie ēdieni

Ēst vajadzēja 9 reizes un svētku galdā vajadzēja celt 9 ēdienus un, lai nākamais gads labi izdotos. Tradicionāli tie bija: cūkas un kazas gaļa, zirņi, pupas, desas, baltmaize, rauši un ķūķis goda vietā. Parasti tika pasniegti arī dažādi graudaugu ēdieni, kas simbolizēja dzīvības procesu nepārtrauktību.

 

Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu senie latvieši uzskatīja cūkas šņukuru, ķūķu jeb koču (Ziemassvētkus agrāk saukuši arī par Ķūķu vakaru).

 

Ticējumi

Par laika apstākļiem:

  • Ja pirms Ziemassvētkiem ir daudz sniega, ap Jāņiem būs daudz lietus, bet vasara ļoti karsta.
  • Ja ap Ziemassvētkiem sasnieg liels sniegs, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts.
  • Kāds laiks ir pirms Ziemassvētkiem, tāds ir atkal vasarā pirms Jāņiem.
  • Ja upes un ezeri līdz Ziemassvētkiem aizsaluši jau trīs reizes, būs bagāta un auglīga vasara.
  • Ja ap Ziemassvētkiem vēl redz melnu zemi, tad ap nākošiem Jāņiem tā vietām būs balta no vēlīnām salnām.
  • Ja Ziemassvētkos nav sniega un sala, Lieldienas būs baltas un sniegotas.
  • Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.
  • Ja pirms Ziemassvētkiem ir putenis, tad būs labs gads, bet, ja ne, tad slikts.
  • Ļoti stingrai ziemai seko īsa vasara.
  • Ja ziemu daudz zvaigžņu, — būs auksts laiks.
  • Ja ziemu nakti zvaigznes trīsuļo, — būs sniegs un putenis.

 

Par nākamo ražu:

  • Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
  • Ja līdz Ziemassvētkiem daudz sniega, tad vasaras raža būs pelavas; bet, ja pēc Ziemassvētkiem daudz sniega, tad raža būs brieduši graudi.
  • Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
  • Ja Ziemassvētku laikā logos zied leduspuķes, būs bagāta augļu raža.
  • Ziemassvētku naktī basām kājām jāiet ābeles purināt, tad būs liela ābolu raža.
  • Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.
  • Ziemassvētki bez sniega, būs vāja siena raža. Bet, ja biezs sniegs, tad būs biezi siena vāli.
  • Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.
  • Ziemassvētku vakarā jādanco pa dārzu un jāsaka: "Kurmi, kurmi, neroc dārzu, es tavu degunu ar kurpi nomīšu!" Tad kurmji nerok dārzā.
  • Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kūlu rāpo, tad būs badīga vasara.
  • Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.
  • Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
  • Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.
  • Ja līdz Ziemassvētkiem neaizsalst upes un ezeri, tad nākamā vasarā būs bagāts zivju loms.
  • Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas kājas un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sauja, tad aug vareni lini.

 

Par pārticību:

  • Ziemassvētku un jaungada naktī deviņas reizes jāēd, lai visu gadu nekā netrūktu. Pēc ēšanas pilni trauki visu nakti jāatstāj uz galda.
  • Ziemassvētkos jāsadedz visas lampas, lai Laima redz ceļu.
  • Nedrīkst Ziemassvētkos izdot visu naudu, lai nākamā gadā tās netrūktu.
  • Lai būtu pārticība, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.
  • Cūkas šņukurs jāēd visai saimei, lai viss gads būtu svētīgs un nekā netrūktu.
  • Zirņi un pupas Ziemassvētku mielastā nodrošina pārticību.
  • Jāiegūst "neizdodamais lats", kur nekad nevar iztērēt. Lai pie tāda naudas gabala tiktu, Ziemassvētku naktī, ejot uz baznīcu, jāpaliek zem kreisās kājas zeķes nauda.
  • Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
  • Ja govis Ziemassvētku vakarā mierīgi guļ, tad nākamajā gadā būs labi lopi, ja nemierīgi — slikti.
  • Lai veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs, tad Ziemassvētku rītā priekš saules lēkta jāiekur uguns. 
  • Ziemassvētku vakarā jātur maize, sals un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
  • Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad tās nekad netrūks.
  • Ziemassvētku un Jaungada rītā pirms gaismas iekurina drusku krāsni, lai dūmi ietu caur skursteni, tas mājai nesot laimi.
  • Kad mācītājs skaita tēvreizi, tā jāskaita līdzi, bet otrādi – ačgārni – un beigās nav atļauts teikt "āmen".
  • Ja Ziemassvētku vakarā ar baltu krītu velk uz durvīm krustus, ļaunums un slimības iet apkārt, mājā nāk tikai labklājība.
  • Pirmajā Ziemassvētku rītā ir jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs neveicoties.
  • Lai gads izdotos, Ziemassvētkos nedrīkst ļaut svešiniekam mājās nakšņot.
  • Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu neaizgulētos.
  • Ziemassvētku vakarā nedrīkst darbus uz vakaru atlikt, lai visu gadu tie veiktos.
  • Ziemassvētku rītā darbi tumsā jāpadara. Tad turpmāk visi darbi labi veiksies.
  • Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.
  • Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.
  • Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.

 

Par precībām:

  • Ziemassvētku sestdienas vakarā sabaro suņus un tad laiž laukā. Ja suņi rej, tad nākošā gadā meitas apprecēsies – uz kuru pusi suņi rej, no tās puses būs precinieks.
  • Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber gruži ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: "Ū, u!" Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais.
  • Ziemassvētku vakarā meitas velk žagarus no žagaru gubas. Ja izvilktais žagars ir taisns un kupls, tad brūtgāns būs vesels un bagāts; ja tas ir līks un kails, tad brūtgāns būs slimīgs un nabags.
  • Ziemassvētku vakarā jaunas meitas nes malku istabā – ja pagales ir pa pārim, tad drīz gaidāmas kāzas, ja nav pa pārim – tad nē.
  • Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
  • Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
  • Kad ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.
  • Svētku vakarā meitas nosēžas ar muguru pret durvīm un sviež kurpi atmuguriski durvīs, kuras kurpes purns trāpa durvīs, tā tiks izprecēta.
  • Ja Ziemassvētku naktī skatās caur kājstarpi krāsnī, tad savu nākamo izredzēto var redzēt.
  • Meitas savu likteni var pareģot Ziemsvētku sestdienas vakarā, uz krāsns kruķa pie cūkas jājot un uzrunājot: "Labvakar, veco māt!" Cik reizes cūka ierukšķas, tik gadi neprecētai vēl jādzīvo.
  • Ziemassvētku vai Jaungada naktī iet mēneša gaismā ēnas skatīties. Kura ēnai divas galvas, tas tai gadā apprecēsies, bet kura ēnai nav galvas, tam tai gadā jāmirst. Tāpat skatās arī istabā uz ēnu no uguns.

 

Par nākotni:

  • Ja cilvēks grib zināt savu nākotni, tad vajag Ziemassvētku naktī apiet ap savu dzīvojamo ēku trīs reizes un pēc tam skatīties logā, tur šis cilvēks redzēs savu nākotni.
  • Ziemassvētku vakarā pie spoguļa jānoliek katrā pusē trīs sveces. Ja pulksten divpadsmitos tur skatās, tad parādīsies dzīvība vai nāve.
  • Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.
  • Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neizgulēsies.
  • Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākošie 12 mēneši.
  • Kad Ziemassvētku naktī iet uz krustcelēm, tad var uzzināt visu, kas nākamajā gadā notiks.
  • Ziemassvētku naktī kūtī zirgi stāstot visu par nākotni.
  • Ziemassvētku naktī jāēd zirņi, tad būs pulka naudas.
  • Lai uzzinātu, cik gadus vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem sasniegs to, ko vēlas, tad Ziemassvētku priekšvakarā jāņem glāze, jāizrauj pašam savs mats no galvas un mats jāiever zelta laulājamā gredzenā. Gredzens jāliek glāzē. Pēc tam jānodomā, ko vēlas zināt. Gredzens pašam jātur tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanī pašā gadā.
  • Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
  • Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo.

o   Kas izvelk maizi — būs pārticis,

o   Kas izvelk atslēgu — būs saimnieks,

o   Kas izvelk gredzenu — apprecēsies,

o   Kas izvelk naudu — kļūs bagāts,

o   Kas izvelk smiltis — viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.

  • Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti, jāizvēlas katram sava svecīte; kam pirmajam svecīte nodzisīs, tas pirmais precēsies vai aizbrauks ceļojumā, vai vēl ko citu izdarīs – kā norunā.

 

Par veselību:

  • Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
  • Dažādu ļaunumu novēršanai Ziemassvētku vakarā uz durvīm un sienām bija jāuzliek krusti, tad mājā nenāca nedz slimības, nedz ļauni gari.
  • Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež.
  • Ja Ziemassvētkos plēš skalus, tajā gadā duras skabargas.
  • Ziemassvētku dienā pret slimībām un ļauniem gariem istabas jāpušķo ar meldru puzuriem un no salmiem taisītiem lukturīšiem un putniņiem, tie jāpiekar pie griestiem.