Izlej savu laimi

Līgo paražas

Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos, dienā kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Īsākā nakts parasti gan ir 21. vai 22. jūnijā, bet tradicionāli svinēšana notiek 23. un 24. jūnijā. Dienu pirms Jāņiem sauca par Zāļu dienu, bet Jāņu priekšvakaru par Līgo vakaru, kad cilvēki iet vākt puķes, no kurām sievietēm pin vainagus un liek galvā. Vīriešiem vainagi parasti ir no ozola lapām. Istabas tiek izrotātas ar bērza meijām. Līgošana saistīta ar auglību un nelaimju novēršanu

 

Tradīcijas

Raksturīgākie seno latviešu Līgo rituāli bija:

  • Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana. Visas puķes un zāles aug līdz Jāņiem, bet vēlāk briest. Līgo diena ir brīdis, kad augšanas spēks sasniedzis savu kulmināciju un auga enerģija ir visspēcīgākā. Saulgriežos vākti augi savu īpašo bioenerģētisko vērtību nezaudē arī pēc izžūšanas. Rasainus augus nedrīkst plūkt, bet pusdienlaikā vāktās zāles ātrāk bojājas. Pie Jāņuzālēm piederēja gandrīz visi lakstaugi, bet īpaši madaras, ņerbules, debestiņas, āboliņš u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem, jo tie tika uzskatīti par ļaunā kokiem. Pēc Pie vārtiem un visām durvīm piesēja pīlādža, ozola vai bērza meijas. Gan istabā, gan klētī un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti lauzti ozolu, pīlādžu un liepu zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta tēja tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.
  • Jāņu vainagu vīšana. Zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols. Burvība ir tad, kad vainagu pin pats, nevis pērk citu darinājumus. Vispateicīgākās puķes vainagu vīšanai ir margrietiņas, rudzupuķes un sarkanais āboliņš, kā arī smilgas. Ir sens ticējums, kā jāvāc Jāņuzāles vainagam: pļavā, kur aug visas Jāņuzāles, sper deviņus soļus, tad plūc to, kas priekšā, un pin vainagā. Meitas un sievas nopin vainagus arī puišiem un vīriem. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ozolu vainagi tika doti puišiem un saimniekam, tie solīja zirgu un bišu svētību.
  • Pirtī iešana. Pirts tiek kurināta, kad visi lielie darbi pabeigti un atliek tikai nomazgāties. Peroties pirtī, cilvēks nomazgājas un arī attīra savas domas un sagatavojas Jāņiem. Pirtiņa noteikti jāizrotā ar zālītēm un meijām.
  • Saules pavadīšana – aizejošā saules gada pavadīšana. Ļaudis sastājas augstākajā vietā ar seju saules rietēšanas virzienā un dzied par godu saulei. Kad saule ir norietējusi – var iededzināt Jāņugunis.
  • Jāņuguns dedzināšana. Ugunskurs ir saules simbols. To aizdedzina tikai tad, kad saule norietējusi, un tas sāk dzist, kad saule jau lec. Ugunskurā met vecos vainagus, vijas un dažādas zālītes, lai arī ugunij dotu spēku un svētību. Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes visaugstākajā vietā, lai Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūtu spēku un auglību.
  • Līgo dziesmu dziedāšana jeb Līgošana ir saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Līgo vakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot. Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēkšanai vai nu pie Jāņuguns, vai arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanos Jāņos sauca par aplīgošanu. Bieži aplīgošanās izvēršas par dziesmu kaŗu, kur divi līgotāju pulki sacenšas atjautībā un dziesmu zināšanā. Aplīgošanās dziedātāju pulka priekšgalā ir viena dziedātāja – teicēja, kas zināja daudz dziesmu vai prata tās uz vietas sacerēt.
  • Papardes zieda meklēšana. Papardes zieds - burvju zieds, auglības simbols, kuru atrodot atradējam garantēta laba veselība, bagātība, laime un labklājība. Ar Papardes ziedu arī varēja izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. "Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt". "Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam".
  • Lēkšana pār ugunskuru. Arī lēkšana pāri ugunskuram ir sena tradīcija un lēkšanas brīdī esot svarīgi turēties sadotās rokās, jo tad pārim būs ne tikai laime, bet arī odi nekodīšot atlikušo vasaru.
  • Saules sagaidīšana – jaunā saules gada sagaidīšana. Līgotāji sastājas augstākajā vietā ar seju saules lēkšanas virzienā un dzied: Spīguļo saulīt, spīguļo, spīguļo – šī frāze tiek atkārtota atkal un atkal līdz saule parādās virs apvāršņa.

 

Tradicionālie ēdieni

Jāņu dienas ēdienu pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un miežu alus. Ja saimniece Jāņu dienai nesien sieru, tad viņas govis piemeklē kāda slimība. Ja saimnieks nebrūvē alu, viņam rudenī nepadosies miežu raža. Jānu siers apļveida formā simbolizēja sauli un pasauli tās veselumā. Savukārt alus simbolizēja lauku valgmi un ražību.

Jāņu siera pagatavošanai ir nepieciešamas šādas sastāvdaļas:1 kg biezpiena, 5 l piena, 3 olas, ķimenes, sāls, 100 g sviesta, 150 g skābā krējuma. Kā pagatavot? Uzkarsē pienu līdz 90 grādiem un nepārtraukti maisot, pakāpeniski pieliek samīcītu biezpienu. Kad atdalās sūkalas un biezpiens sāk turēties kopā, to nokāš caurdurī caur divkārši saliktu marli. Katlā izkausē sviestu un liek notecināto biezpienu. Biezpienā iejauc ar sāli un ķimenēm sakultas olas, beigās pieliek skābo krējumu, samaisa. Kad biezpiens savēlies bumbā, to izliek ar ūdeni saslapinātās bļodiņās. Biezpienu var ietīt marlē, uzlikt slogu uz pāris stundām.

Lai pagatavotu pīrādziņus ar žāvētu gaļu, nepieciešams 200 g sviesta, 1 ēdamkarote cukura, 25 g rauga, nepilna tējkarote sāls, 1 glāze piena, 400 g miltu, žāvēta gaļa, sīpols, ola un ķimenes.

Sviestu saputo ar cukuru un sāli, pielej siltu pienu. Raugu iejauc pāris karotēs silta piena un pieliek klāt jau sagatavotai masai. Iemīca miltus un gatavo mīklu apsedz ar pārtikas plēvi, liek ledusskapī. Kamēr mīkla atpūšas, sagriež žāvēto gaļu, sajauc ar smalki sagrieztiem sīpoliem. Kad mīkla ledusskapī pastāvējusi apmēram 20 minūtes, tā ir gatava pīrāgu veidošanai. Veido pīrādziņus ar gaļas pildījumu, liek uz plāts, pārsmērē ar olu, ja vēlās, apkaisa ar ķimenēm, cep 200 grādos, līdz pīrāgi zeltaini brūni.

Rabarberu maizītēm pagatavo mīklu no 150 g sviesta, 4 olu dzeltenumiem, 1 ½ glāzes cukura, 2 - 3 glāzēm miltu, paciņas vaniļas cukura. Pildījumam būs nepieciešami rabarberi (jo vairāk, jo skābākas būs maizītes), 4 olu baltumi, 1 ola un skābais krējums. Pamatnei visas sastāvdaļas samīca, bet nelielu mīklas gabaliņu ieliek ledusskapī. To vajadzēs ar rīvi pārrīvēt mīklai un pildījumam pirms likt cepeškrāsnī cepties. Mīklu pēc iespējas plānāku izveltnē un kārto cepešpannā. Virsū liek sagrieztus rabarberus, uzber cukuru, lai maizītes nav pārāk skābas. Sakuļ olu baltumus un veselo olu, pievieno krējumu, cukuru, visu sakuļ un pārlej pāri rabarberiem, pārkaisa ar kanēli.

Medalu gatavo no 100 g rauga, ½ kārba iesala ekstrakta, 2 l ūdens, cukura un medus. Iesala ekstraktu izšķīdina uzvārītā ūdenī, pēc garšas pievieno cukuru. Kad šķidruma temperatūra nav augstāka par 35 grādiem, pieliek izšķīdinātu raugu. Šķidrumu raudzē siltā vietā 5 stundas (vai pat ilgāk). Dzēriens norūgst un zaudē daļu salduma, tāpēc tam pievieno medu. Medalu labi atdzesē un pasniedz.

Uzturēsim svētku mundrumu, pamodināsim dvēseles un ļausimies Jāņu nakts valdzinājumam! Lai jauki pavadīt Jāņi, atrasts papardes zieds un nobaudīts visgardākais Jāņu siers!

 

Izdarības

  • Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku.
  • Līgo naktī vajag kailam apskriet labības laukus, tad labība labi aug. Arī kailiem peldēties Līgo naktī ir diezgan izplatīta tradīcija. Tā kā šī nakts ir burvību pilna, arī ūdenim piemīt dziedinošs spēks.
  • Jāņu rītā ir jāmazgājas rasā. Rasai Jāņos piemīt maģiskas, pat ārstnieciskas īpašības, tāpēc ticējumos ieteikts Jāņu rītā iet mazgāt seju rasā, lai visu gadu būtu skaistums, bet Jāņu rītā pirms saullēkta savākti rasas pilieni esot svētīti un tos varot izmantot ārstēšanā.  Rasu saslaucīja ar dvieli un izgrieza slaucenē, ievāca dziedniecībai visam gadam un deva govīm, lai būtu daudz piena. Ļaudis paši brida pa rasu, ticot, ka tad būs nauda pastalās. Sievietes gāja vārtīties rasā, lai iemantotu skaistumu.

 

Ticējumi

Jāņi ir viens no tiem laikiem, kad notiek arī aktīva zīlēšana un nākotnes pareģošana. Vislabākā zīlēšana ir Līgo dienas vakarā, jo tieši saulgriežos cilvēks ir īpaši tuvu dabai. Visērtāk laikam izmantot tautas ticējumus un vadoties pēc tiem, rast skaidrojumu interesējošajām lietām.

 

Par laika apstākļiem:

  • Ja Jāņu naktī govis mauj, būs slapjš rudens.

 

Par nākamo ražu:

  • Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka.
  • Līgo vakarā kāpostu laukā sprauž liepu zarus, lai kāposti mīksti un sulīgi aug.
  • Ja pa Jāņiem nelīgo, tad pa vasaru lini sakrīt veldrē.

 

Par pārticību:

  • Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī tam piena netrūks.
  • Jāņu naktī zemē ierakta nauda mežā kaltējoties.
  • Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
  • Jāņu dienā vajagot zirgu ar jēlām olām dzirdīt, tad tas esot stiprs un apaļš kā ola.
  • Jāņu naktī paparde ziedot zelta ziediem. Kam to palaimējas redzēt, tas var vēlēšanos iedomāties, kura noteikti piepildīsies.
  • Jāņu naktī plikam jāskrien apkārt labības laukiem, tad labība labāk aug.
  • Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst.
  • Jāņu ugunskurs jākur kalna galā, tad Dieviņš ugunskura pelnos naudu kaisa.
  • Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, lai tās nenāk sētā.
  • Līgo vakarā laidars ar nātrēm jāizkaisa, lai raganas kājas un pakaļas sadur.
  • Cik tālu liesmas spīd no Jāņu ugunskura, tik tālu labība un zāle labi aug.
  • Jāņu dienas vainagi jānes uz siena šķūni, tad govis dod treknu pienu.
  • Jāņu naktī debess atveroties. Kas to redz, tam visas vēlēšanās piepildās.
  • Ja līgo vakarā visās ēkās sasprauž pīlādžu zarus, tad pērkons tajās nespers.
  • Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
  • Līgo dienā pie vārtiem un mājas durvīm sprauž pīlādžu zarus, lai raganas un velns netiek sētā un mājā iekšā.
  • Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un pelni jāizkaisa uz krustcelēm, tad skauģi un būrēji nenāks mājā
  • Līgo dienā pie kūts durvīm sprauž mežrožu zarus, lai ragana netiek slaukt govis
  • Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.

 

Par precībām:

  • Jāņu naktī meitām un puišiem ozola vainags jāsviež ābeles zaros; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi līdz precībām palikuši.
  • To, kurš Līgo vakarā caur skursteni izlaiž baltu balodi, visi mīlēs.
  • Ja Jāņu naktī jaunas meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī varot redzēt īsto precinieku.
  • Lai pieburtu puisi, jāatrod jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim kabatā, tad viņš būrēju iemīlēs.
  • Meitām jāiet Jāņu naktī līgot - ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās
  • Jāņu naktī jaunām meitām jāliek galvā rožu vainags un kailām jāskrien apkārt. Kurš puisis to noķers, tas būs meitas izredzētais.
  • Jāņu dienā meitām jāēd siļķe. Kas naktī sapņos pasniegs dzert, tas būs izredzētais
  • Jāņu naktī ap pusnakts laiku jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad varot redzēt līgavaiņa seju redzēt
  • Jāņu naktī meitām jānokrāso naudas gabalam viena puse sarkanā krāsā, tad jāiet pie upes vai dīķa un jāmet naudas gabals ūdenī iekšā. Ja nauda iekrīt ar sarkano pusi, tad būs jāprec nabags, savukārt, ja nauda iekrīt ar nenokrāsoto pusi, tad gaidāms bagāts vīrs.
  • Jāņu naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.
  • Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

 

Par nākotni:

  • Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime.
  • No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
  • Ja grib visu zināt, kas pasaulē notiek, Jāņu naktī jāsargā papardes zieds, kad tas pusnaktī uzzied, tas jānorauj, ar nazi jāiegriež rokā un rētā jāieliek zieds, pēc kam vaina jāaizdziedē; tad visu mūžu zinās, kas pasaulē notiek.

 

Par veselību:

  • Līgo vakarā plūktās Jāņuzāles ārstē visas kaites.
  • Ja kāda meita grib sev garus matus uzaudzēt, tad Jāņu naktī jāiet tur, kur aug apiņi un jāsukā mati.
  • Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag pāris čarkas matos saliet.
  • Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels.
  • Jāņu dienā meitas mazgājas kviešu rasā, no tā viņām baltas sejas.
  • Ja Jāņu dienā adatu ņem rokās, tad uz pirkstiem augoņi metas
  • Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs
  • Ja priekš Jāņu dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā, bet, ja pēc Jāņu dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.
  • Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst skaists.
  • Līgo naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
  • Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.

 

Vēl arī šie:

  • Jāņu naktī lopi kūtī cilvēku valodā runājot
  • Ja Jāņu naktī kails nostājas vārtu starpā, tad velnu var redzēt