Izlej savu laimi

Ūsiņu paražas un ticējumi

Latviešiem 23. aprīlis tiek saukts gan par Ūsiņa, gan Jurģa dienu.

 

Ūsiņš ir dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara dievs, auglības simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Ūsiņdiena ir vasaras iesākums. (Gregora kalendārā Ūsiņi iekrīt 9.maijā.)

Ar Ūsiņdienu iesākas vasara un līdz ar to arī jauns saimniecības gads.

Ūsiņš ierodas kā mīļš, gaidīts viesis un atnākdams atnes zaļu zāli, lapas, pieguļnieku dziesmas, bet galvenais – tas ierodas rūpēties par ļaudīm un zirgiem vasarā, kas ir Ūsiņa galvenais darbības lauks. Ūsiņam par godu pirmo vasaras nakti jāj zirgus pieguļā un dienā pirmo reizi laiž lopus ganos. Abi ir priecīgi notikumi, kur valda skaļums un jautrība, jo vakarā, pārvedot lopus no ganiem sētā un pēc tam kūtī, sākas ramulēšanās, t.i., aplaistīšanās ar ūdeni.

Ūsiņa mielastam galdā likts no rīta kautais gailis, olas, ceptas karašas un alus.

 

Ūsiņam dod jeb ziedo, lai nodrošinātu Tā labvēlību un palīdzību nākamā vasarā.

 

Šī ziedošana pa lielākai daļai izpaužas devumā, kas kļūst par Ūsiņa mielasta sastāvdaļu. Svinību mielastā lūdz piedalīties arī pašu Ūsiņu. Pēc mielasta gatavojas jāt zirgus pieguļā, līdzi ņemot olas par ziedu Ūsiņam, zintēšanai un pieguļas ēdienu gatavošanai. Pieguļā ēd olu kulteni ar gaļu (pentogu). Pieguļnieki pie ugunskura dzied un koklē, un puiši, kas nodomājuši vasarā iet precībās, taurēdami par to dod ziņu.

 

Ūsiņa dienas norises lauku sētā sākās agrā rītā. Saimnieks Ūsiņa dienas rītā stallī kāva gaili, bet saimniecei kūtī bija jākauj vista. Mielasta gailis bija jānotiesā viss, to ēda tikai vīrieši, tā pateikdamies par zirgu sargāšanu. Gailis tika ziedots ar nolūku, lai tas uzturētu zirgos spēku un čaklumu un tos pieguļā pasargātu no vilku briesmām. Ar Jurģiem zirgiem iesākās grūtākais darba laiks. Bitēm tas ir ziedu cēliena sākums, kad jāsteidz taisīt vaska apcirkņi saldi smaržīgam ziedu nektāram. Jurģi ir arī linu sēšanas diena. Nekādus citus darbus šajā dienā darīt nedrīkst, jo citādi vilki plēsīs jērus. Šajā dienā nedrīkst arī adīt un tīt dziju. Arī sētas nedrīkst taisīt, jo. tad mājās skries suņi.

 

Tradicionālie ēdieni

Vakarā pēc rumulēšanās sākās mielasts, kurā ēda kautos putnus, olas, plāceņus, bietes, burkānus, kāļus. Arī sviestu, pienu un Ūsiņa alu lika galdā. Ja šajā dienā uz galda ir gaļa, tad tā būs visu gadu. Pēc vakariņām pirmo reizi šajā gadā ne tikai puiši, bet arī vecie ļaudis devās pieguļā. Saimniece viņiem līdzi deva novārītas olas. Viena ola bija jāmet kārkla cerā, lai zirgi labi barotos. Ozola dobumā ielikta ola deva zirgiem spēku un izturību.

 

Izdarības

  • Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā. Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.
  • Jurģa dienā pirmo reizi jāja arī pieguļā. Tad nu saimniece pieguļniekiem deva līdz olas, uz katras zirga kājas pa olai. Pieguļnieki ēda olas un visādi lustējās.
  • Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Gani Jurģu dienā olas met pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas visu vasaru. Ja Jurģu rītā rasa zālē, tad govis dos daudz piena. Dzenot govis ārā, kūts paslieksnē jāieliek duncis, lai govis cita citu nebadītu.
  • Jurģos ar zirgiem nedrīkst strādāt. Tad visādi lolojuši. Bija jācep maize, jāvāra klimpas vai olas, lai zirgi būtu apaļi.
  • Pieguļā vārīja pantāgu - tradicionālu Jurģu ēdienu. Lejot mieta vai cirvja kāta caurumā un pēc tam šim caurumam uzveļot lielu akmeni virsū, vai arī pirmo kumosu ieliekot nelielā bedrītē un pēc tam to aizberot ar zemi, pantāgu ziedoja Ūsiņam. Tikai pēc tam paši varēja ēst. Līdz ņēma vārītas un arī jēlas olas pantāga gatavošanai. Pantāgu cepa vīri virs ugunskura.
  • Pantāgsir jācep uz atklātas uguns āra pavardā vai ugunskurā. Parasti lietoja apaļu čuguna pannu garā kātā. Virs uguns sakarsē pannu, tad pannā iesit olas un sakuļ dzeltenumu kopā ar baltumu un garšvielām, dažkārt pievieno arī speķi.. Pantāgam lieto īpašas garšvielas. Garšvielas ir atkarīgas no cepēju iztēles un izdomas. Bet klāt pielikto garšvielu simboliskā nozīme ir tāda, ka klāt jāliek tas, kas pērnajā gadā ir pietrūcis un kas šogad būtu vajadzīgs.
  • Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām.
  • Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas.
  • Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
  • Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis, tad ātri aiziet no tās mājas.
  • Jura dienā, kad vecie mītnieki iet projām, vāra kāpostus, bet kad jaunie nāk iekšā, tad cep olas, lai visi dzīvotu saticīgi kā cāļi.

 

Ticējumi

Par jaunas dzīves uzsākšanu, labklājības veicināšanu un saticību  jaunajā vietā:

  • Jurģa dienā nevajag muti mazgāt, tad vasaru nenodegt (nenosauļoties).
  • Ja Jurģu dienas rītā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.
  • Jurģos jācep maize, tad zirgi būs brangi.
  • Lai lopiem labi klātos, Jurģu dienā ietur maltīti ar cietām olām, gaļu un alu.
  • Jurģu dienā jāglabā cirvis un atslēgas zem sliekšņa, lai vilki lopus neaiztiek.
  • Jurģī, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns.
  • Lai saime būtu mudīga, Jurģos jāvāra cūkas kāja.
  • Lai ienācēji nebūtu pļāpīgi, Jurģos viņiem nedrīkst dot ēst zirņus.
  • Kāds vējš Jurģu dienā uzvar, tāds visvairāk to gadu pūš.
  • Ja Jurģu dienā līst, pļavā zāļu trūks.
  • Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot, būs silta un auglīga vasara.
  • Ja pirms Jurģiem ir pērkons, būs bada gads.
  • Ja Jurģu dienā spīd saule, labi padosies lopi.
  • Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
  • Jurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
  • Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.
  • Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.
  • Jurģa rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.
  • Jurģu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāktu.
  • Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.
  • Jurģu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.
  • Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.
  • Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.
  • Starp vecu un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
  • Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.
  • Jurģa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
  • Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.